Pētījums · Sociālo tīklu analīze · 2026

Saeimas neredzamā darba karte

14. Saeimas komisiju un apakškomisiju tīkls: deputātu strukturālā centralitāte, parlamentārā aktivitāte un politikas specializācija.

Arnis Vērzemnieks · Vērzemnieks Batalauska Public Affairs vadošais partneris · Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu maģistra programmas students

100
Deputāti
34
Komisijas un apakškomisijas
6
Frakcijas
1502
Saites tīklā
r=0,02
Centralitāte ≠ aktivitāte
Par pētījumu

Redzamība, formālā vara un strukturālā centralitāte nav viens un tas pats

Deputāts var būt ļoti aktīvs plenārsēdēs, bet atrasties perifēri komisiju tīklā. Cits var ieņemt strukturāli centrālu vietu, lai gan publiskajā darbā ir mazāk pamanāms.

01
RedzamībaPubliskā aktivitāte — plenārsēžu runas, iniciatīvas, parlamentārā kontrole.
02
Formālā varaPriekšsēdētāja, biedra un sekretāra amati komisijās un frakcijās.
03
Strukturālā centralitāteDeputāta vieta komisiju un apakškomisiju pārklāšanās tīklā.

Pētījums skata Saeimu kā institucionālu tīklu. Komisijas nav tikai tehniskas darba vienības — tās specializējas likumdošanas jomās, sagatavo likumprojektus un īsteno parlamentāro kontroli pār valdību. Tādēļ komisiju struktūra ir parlamenta darba “neredzamās daļas” karte.

Izmantojot sociālo tīklu analīzi, deputātu un komisiju dalība tiek pārvērsta par tīklu, kurā var izmērīt, kuri deputāti un kuras komisijas atrodas parlamenta darba krustpunktos.

Pētījuma aktualitāti pastiprina zema sabiedrības uzticēšanās: pēc OECD 2024. gada datiem uzticība Saeimai Latvijā 2023. gadā bija 25%, bet politiskajām partijām — 13%. Pirms 15. Saeimas vēlēšanām pieaug vajadzība pēc datos balstīta parlamenta darba izvērtējuma.

Galvenie atklājumi

Ko atklāj tīkla analīze

01

Aktivitāte un centralitāte nesakrīt

Starp deputāta strukturālo centralitāti komisiju tīklā un kopējo publiskās aktivitātes indeksu nav statistiski nozīmīgas lineāras sakarības. Tas ir viens no būtiskākajiem rezultātiem — tieši sakarības neesamība.

r = 0,021 · p = 0,834 · n = 100
02

Formālā vara pārklājas tikai daļēji

Vadības tīklā augstākie rādītāji ir Jānim Vucānam un Andrejam Judinam, taču komisiju pārklāšanās tīkla centrālo vietu ieņem daļēji cita deputātu grupa. Priekšsēdētāja amats nav pilnīgs aizstājējs strukturālajai vietai.

96 mezgli · 82 vadības saites
03

Klātbūtne nenozīmē kontroli

Visplašākā institucionālā klātbūtne ir Jaunajai Vienotībai, ar spēcīgāko tematisko piesaisti izglītības, kultūras, zinātnes un sporta blokā. Tomēr klātbūtnes platums nav interpretējams kā dominance pār politikas jomu.

JV: 94 dalību pozīcijas
04

Jaunpienācēji veido plašāko slāni

Komisiju sistēmas telpisko aizpildījumu lielā mērā veido deputāti, kuri Saeimā ir nesen. Tomēr pieredzējušākie deputāti vidēji ir aktīvāki publiskajās darba formās — pieredze ir atsevišķs slānis, nevis priekšrocība visos rādītājos.

Jaunpienācēji: svērtā pakāpe 257
Datu ieskats

Divas atšķirīgas līderu grupas

Strukturālā centralitāte

Augstākais svērtais pakāpes rādītājs — deputātu–deputātu projekcija

Jana SimanovskaPRO
59
Jānis VitenbergsNA
59
Mārtiņš FelssJV
58
Valdis MaslovskisZZS
57
Alīna GendeleJV
56

Publiskā aktivitāte

Augstākais kopējais aktivitātes indekss

Edmunds ZivtiņšLPV
2,41
Viktorija PleškāneIND
2,03
Edgars TavarsAS
2,03
Linda LiepiņaLPV
1,87
Andris KulbergsAS
1,80
Kā lasīt rezultātus. Tikai Viktorija Pleškāne un Andris Kulbergs parādās abos sarakstos. Tas vizuāli apstiprina pētījuma tēzi: strukturāli centrālākie deputāti komisiju tīklā nav tie paši, kas publiski aktīvākie. Centralitāte raksturo institucionālo izvietojumu — tā nav tiešs politiskās ietekmes mērījums.
Metodoloģija

Kā tapa karte

Divdaļīgi tīkli

Deputāts–vienība dati pārveidoti par deputātu–deputātu un komisiju–komisiju projekcijām. Saite nozīmē kopīgu dalību, nevis pierādītu sadarbību.

Pieci centralitātes rādītāji

Pakāpe, svērtais pakāpes rādītājs, starpniekpozīcija, īpašvektora centralitāte un PageRank — kā arī četri parlamentārās aktivitātes indikatori.

Avoti un rīki

Dati no Saeimas publiskās mājaslapas, momentuzņēmums 2026. gada 9. maijā. Tīklu analīze un vizualizācija programmā Gephi 0.11.1.

Interpretācijas robežas. Rezultāti lasāmi kā institucionālās pārklāšanās karte, nevis kā faktiskas sadarbības vai politiskās ietekmes karte. Komisiju kopdalība nav sadarbības pierādījums, centralitāte nav tieša ietekme, bet aktivitāte nav darba kvalitāte. Pētījums neietver balsojumu vai komisiju satura analīzi.
Skaidrojošie materiāli

Video skaidrojumi

Video priekšskatījums
Materiāli un lejupielāde

Iepazīsties ar pilno pētījumu

Autors
Arnis Vērzemnieks

Arnis Vērzemnieks

Vērzemnieks Batalauska Public Affairs · vadošais partneris

Vairāk nekā 20 gadu pieredze interešu pārstāvībā, stratēģiskajā komunikācijā un valdības attiecībās Latvijā. Pētījums tapis Latvijas Universitātes Komunikācijas zinātņu maģistra programmas ietvaros, savienojot akadēmisko sociālo tīklu analīzi ar praktisku interešu pārstāvības perspektīvu.